Pedagoģiskā procesa organizācija

Pašreiz draud mazo lauku skolu slēgšana tāpēc, ka uz nelielu skolēnu skaitu ir pārāk liels pedagogu skaits, līdz ar to skolas nav iespējams ekonomiski efektīvi uzturēt.
Veidojot jaunu koncepciju mazo skolu efektīvai darbībai, jāveic virkne uzdevumu:
1. Precīzi jādefinē, kas ir sākumskola (1. -3. klase; 1.-4. klase, 1.-6. klase);
2. Jāveic izmaiņas normatīvajos aktos decentralizācijas virzienā. Pašreiz precīzi ir definēts, kādā veidā jāveic pedagoģiskais process konkrētā klasē, konkrētā mācību priekšmetā. Šo praksi nepieciešams steidzami likvidēt, atdodot atbildību par mācību procesa vadību skolotāju un skolu rokās. Centralizēti jānosaka tikai izglītības standarts.
3. Apvienotās klases nepieciešams padarīt par normālu praksi vismaz sākumskolās
4. Sadarbībā ar augstskolām jāveido studiju un pārkvalifikācijas programmas pedagogiem;
5. Jāizveido precīzs pedagogu reģistrs.

1. Jādefinē, kas ir sākumskola (tā ir IZM kompetence). Mēs ierosinām, ka sākumskola ir 1.-6. klase, un tas ir izglītības posms, kurš jānodrošina pēc iespējas tuvāk mājām. Lai nodrošinātu kvalificētus speciālistus 7.-9. klasē, iespējams, piemēram, visiem novada bērniem doties uz vienu skolu vai arī organizēt mācību priekšmetu speciālistu izbraukumus pa nedēļām uz mazajām skolām.
Mūsu piedāvātais plāns attiecas uz 1.-6. klasi, tas ir vecumposms, kurā bērni vēl nav patstāvīgi un tāpēc skola ir nepieciešama pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai.
Ir vairāki varianti, kur un kā organizēt pedagoģisko procesu sākumskolai.
a) Turpināt darbu tajās pašās skolās, kas ir pašreiz. Saskaņā ar jaunu metodiku samazināt pedagogu skaitu, tā samazinot nepieciešamo finansējumu. Pašvaldībām reizēm ir par dārgu uzturēt salīdzinoši lielu skolas ēku nelielam bērnu skaitam, tāpēc ierosinām uz skolu pārvietot bibliotēku, pirmsskolu, bāriņtiesu u.c. pašvaldības iestādes.
b) ja skolas ēku nav iespējams uzturēt, klases var izvietot arī domes ēkā vai citur, kur iespējams nodrošināt pietiekoši plašu telpu un minimālās nepieciešamās higiēnas prasības.
b) Jārada iespēja attīstīt nelielas privātas sākumskolas. Nepieciešama licence vai sertifikāts pedagogam, kurš drīkst realizēt pedagoģisko procesu sākumskolas posmā. Jārada atviegloti higiēnas noteikumi šādu nelielu skolu telpu pastāvēšanai. Šādu privātu skolu eksistenci var nodrošināt tikai un vienīgi principa "nauda seko bērnam uz skolu" ieviešana (skat. sadaļu par finansēm).
Mūsuprāt, mazajām skolām nepieciešams īpašs statuss, un mēs piedāvājam terminu mājskolas.
Mājskolā strādā sertificēti skolotāji, kuriem ir prasmes strādāt ar dažāda līmeņa bērniem vienlaicīgi - pedagoģiskā procesa organizācija absolūti vienkārša. Galvenais - ievērot izglītības standartu. Skolotāji 1. -6. klases posmā var pasniegt visus priekšmetus. Tam nepieciešama papildus kvalifikācija, tomēr iegūt papildus kvalifikāciju var jebkurš pedagogs.
Finansējumu mājskolai nodrošina princips "nauda seko bērnam" - mājskolas vadītājs pats izlemj, kādus un cik pedagogus skola var atļauties.

Problēma: patlaban likumdošanā tiek centralizēti noteikts, kas, kad un kā ir jāmāca. Skolotāji sūdzas par to, ka programma ir 'pārblīvēta', bet mācību rezultāti ne vienmēr ir izcili. Turklāt šāda sistēma pilnībā ir orientēta uz pedagoģisko procesu, kurā skolotājs ir tikai bezdomu izpildītājs, kam nepiemīt spējas pašam radoši spriest un uzņemties atbildību. Šāds process ir neefektīvs un tā rezultātā iegūtā izglītība nav piemērota radošiem un atbildīgiem pilsoņiem.

2. Nepieciešams izveidot uz rezultātu orientētu izglītības procesa pārraudzību. Valstij centralizēti nepieciešams vienīgi noteikt izglītības standartu - prasmes, iemaņas un zināšanas, kuras katras klases beidzējam ir jāspēj demonstrēt. Valsts veidotots ierobežojumus, kas nosaka mācību procesa gaitu skolās un bērnudārzos, nepieciešams likvidēt. Skolu un skolotāju atbildība būtu nodrošināt to, lai konkrētajā skolā un klasē mācību rezultātā skolēni iegūtu nepieciešamās prasmes, iemaņas un zināšanas. Šis process ļautu radikāli samazināt IZM kontroles funkcijas un ierēdņu skaitu, kā arī atvieglotu un vienkāršotu mācību procesu. Uzticoties licencētiem skolotājiem, valsts veicinātu skolotāju radošo darbu. Tā rezultātā arī skolu beidzēji būtu radošāki un atbildīgāki.

Problēma: pašreiz skolās mācās māsas un brāļi no 1. līdz 9. klasei. Ja vecākajai māsai vai brālim (7.-9.kl.) būs jābrauc uz citu skolu, jaunākais, visdrīzāk, pievienosies. Tādā gadījumā mazajās skolās 1.-6. klases posmā būs vēl mazāk bērnu.

3. Skolās ar nelielu bērnu skaitu ir iespējams kvalitatīvi strādāt apvienotās klasēs. Pašreiz normatīvie akti precīzi definē, kuras klases var apvienot, kuras nevar, cik un kādām stundām jābūt katrā klasē, katrā mācību priekšmetā, kādai jābūt skolotāju slodzei un kvalifikācijai utt. Mēs uzskatām, ka skolu galvenais dokuments ir mācību standarts, un nav obligāti jādefinē, kā tas tiks izpildīts. Jāļauj skolai pašai profesionāli lemt, kā tiks sasniegts standarts.
Pašreiz Latvijā galvenokārt tiek realizēta programmcentrēta un mācībpriekšmetcentrēta pedagoģija. Darbam ar dažādu vecumu un līmeņu skolēniem nepieciešams apgūt bērncentrētu metodiku.

4. Sadarbībā ar pedagoģiskajām augstskolām jāizveido pedagogiem studiju programma/ kursi jaunas metodikas apgūšanai, lai kvalitatīvi veiktu pedagoģisko procesu apvienotajās klasēs darbam ar dažāda vecuma bērniem, piemēram, 1.-3. klasē, 4.-6. klasē (vai arī kombinējot citādāk, pēc vajadzības). Vienā šādā apvienotajā klasē var strādāt viens pedagogs visos priekšmetos. Tas nozīmē, ka mazā lauku skolā ir nepieciešami tikai 2 pedagogi, lai nodrošinātu mācību standarta izpildi 1.-6. klasē. Svarīgi ir nodrošināt pedagogu kvalifikāciju un iespēju ātri pārkvalificēties atbilstoši jaunajai situācijai.

5. Jāizveido valsts pedagoģisko darbinieku reģistrs, kurā redzams visu pedagogu vecums, kvalifikācija, darba vieta. Saskaņā ar šo reģistru var precīzi plānot, kurā gadā pedagogi pensionēsies, cik un kādu speciālistu trūkst, cik pedagogiem jāpārkvalificējas, cik un kādi pedagogi būs nepieciešami tuvākā un tālākā nākotnē, sadarbībā ar pedagoģiskajām augstskolām jāveido tālākizglītības programmas skolotājiem u.c.
Lai izvairītos no strauja un katastrofāla bezdarba, samazinot skolotāju skaitu, ir rūpīgi jāplāno pedagogu skaits un kvalifikācija. Latvijā ir 30% skolotāju, kas ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, varam pieņemt, ka arī lauku skolās ir šāda situācija. Ir jāļauj pensionēties daļai skolotāju, bet pārējiem nepieciešams nodrošināt pārkvalifikāciju.
Jābūt sakārtotai informācijai par pedagoģiskajām vakancēm. Laukos jaunajā situācijā varētu būt pedagogu pārpalikums, savukārt pilsētas skolās daudzviet ir pedagogu trūkums.
IZM kompetence ir nodrošināt šāda reģistra pastāvēšanu. IZM jādarbojas kā konsultatīvai un koordinējošai institūcijai.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License