Jaunumi

2010

15. janvārī Šogad katram skolēnam "sekos" par 190 latiem vairāk naudas nekā pagājušajā gadā, [Šogad katram skolēnam sekos vairāk naudas nekā pagājušajā gadā - ziņo portāls lv.lv un Izglītības ministrija.

2009

9. maijā esam saņēmuši kopā 40 derīgas anketas, visās uz 3 jautājumiem atbildēts "jā".
5. maijā līdz pl. 14 mēs esam saņēmuši 23 anketas, visās ir pozitīvas atbildes uz anketas jautājumiem:
Vai jāsaglabā skola Jūsu novadā? - "jā"
Vai Jūsu skola spētu pati pārvaldīt un plānot savas finanses, ja nauda par katru bērnu nonāktu tieši skolā? - "jā"
Vai Jūs būtu gatavi mainīt mācību procesa organizāciju un mainīties paši, lai saglabātu savu skolu? - "jā".
30. aprīlī izsūtījām vēstules un anketas 293 pašvaldības un privātajām skolām ar lūgumu atbildēt [http://laukuskolas.wikidot.com/local--files/jaunumi/anketa.doc]
Vēstules izsūtījām visām skolām, kurās ir līdz 99 bērniem. No 348 mazajām pašvaldību skolām IZM mājas lapā epasti norādīti 270 skolām, no kuriem apmēram 10% nedarbojas.

29. aprīlī tikāmies ar Pasaules Bankas ekspertu profesoru M. Hazanu, pārrunājām lauku skolu izdzīvošanas iespējas. Vienojāmies, ka ārkārtīgi nepieciešama ir pašu mazo skolu aktīva iestāšanās par savas skolas pastāvēšanu, tāpēc izveidojām anketu ar 3 vienkāršiem jautājumiem.
22. aprīlī Latvijas Avīzē publicēta intervija ar mums: Zani Ozolu, Zandu Rubeni un Klāvu Sedlenieku. Runājām par skolu sistēmas reformu, to, ka nesāpīga reforma (kādu to redzam šodien) , raugoties ilgtermiņā, nedos cerētos rezultātus. Mūs ļoti iepriecina lasītāju komentāri!
9.aprīlī Zane Ozola piedalījās IZM darba grupas sanāksmē par skolu tīkla optimizāciju. Šī darba grupa tika izveidota jau vairāk nekā pirms gada, lai padarītu efektīvāku Latvijas skolu sistēmu un ieviestu "nauda seko bērnam" principu. Tā kā šis jautājums ir cieši saistīts ar Latvijas mazo skolu izdzīvošanu, jāatzīmē, ka IZM joprojām kategoriski iestājas par to, ka naudai jāseko bērnam uz novadu. Turklāt privātskolu audzēkņi arī netiek uzskatīti par pilntiesīgiem Latvijas skolēniem, un vienotajā "nauda seko skolēnam" sistēmā netiek iekļauta. Mūsu skatījumā šādā veidā nevar realizēties efektīva finanšu sadale, kas veicinātu mūsdienīgas izglītības sistēmas attīstību Latvijā. Vairāk lasīt šeit:
[http://laukuskolas.wikidot.com/local--files/jaunumi/Pardomas.doc]
24. martā piedalījāmies VIKNVA Konsultatīvās padomes sapulcē.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem - kā tiks ieviests modelis "nauda seko bērnam". Sapulcē izskanēja atbalsts pieejai, ka naudai jāseko bērnam uz skolu. Latvijas izglītības vadītāji principiāli atbalsta jauno finansēšanas modeli, bet ir neizpratnē par to, kā veidoti šie aprēķini un kā tie izmainās saskaņā ar pašreizējo budžeta samazinājumu. Skolām nav iespējams plānot nākošo mācību gadu, ja nav zināms budžets.
Lauku skolu atbalstai grupa pauda savu viedokli, kā veidot mācību procesu skolās ar nelielu bērnu skaitu, norādot, ka tam nepieciešamas atsevišķas izmaiņas Mk noteikumus, kā arī pedagogu pārkvalifikācija.
24. martā Esam saņēmuši atbildi uz mūsu informācijas pieprasījumu Izglītības ministrijai. Tiesa gan pašu informāciju saņēmuši tomēr neesa.

Naudai jāseko skolēniem uz skolu

Krīze ir īstais brīdis sakārtoties un apņemties sākt jaunu un labāku dzīvi.
Šorīt, 11. martā, visās ziņās akcentēta arodbiedrību neapmierinātība par iespējamo algu samazināšanu pedagogiem un draudi streikot. Jautājums – vai arodbiedrībai ir kādi loģiski un konstruktīvi priekšlikumi, kā izglītības sistēmu sakārtot, lai naudas pietiktu visiem?
Arodbiedrība sevi uzskata par sociālajiem partneriem, un partneriem vajadzētu nākt nevis ar draudiem, bet gan ar ierosinājumiem.
To pašu varētu attiecināt uz visiem streikot gribētājiem – vai katrs pedagogs un skolu vadītājs ir nācis ar priekšlikumiem, kā labāk strādāt, kā kopīgiem spēkiem panākt to, ka izglītība ir kvalitatīva un par to var aprēķināt adekvātu samaksu?
Šis ir īstais brīdis Izglītības ministrijai pieņemt drosmīgu lēmumu: nodot visu pedagogu algu budžetu skolu rokās (nauda seko skolēnam uz skolu), lai skolas pašas rēķina un domā priekšlikumus, kā izdzīvot ar esošo budžetu. Iespējams, ka daļa nolaidīs rokas un gaidīs norādījumus no augšas, tomēr būs arī liela daļa, kas saskatīs iespēju radoši izpausties un pat palielināt algas.
Kā to izdarīt? (Ierēdņi, iespējams, norādīs, ka tas nav iespējams.)
Visu valsts vispārējās izglītības pedagogu algu budžetu izdalām ar visu Latvijas skolēnu skaitu – iegūstam viena skolēna izglītībai atvēlēto summu (protams, jāņem vērā arī dažādu programmu izmaksas, bet tās ir nianses, kuras salīdzinoši vienkārši var aprēķināt.)
Katra skola rēķinās, ka viņi saņems algām tieši tik naudas, cik viņiem būs skolēnu. Katra skola līdz ar to būs ieinteresēta strādāt pēc iespējas labāk, lai bērni nāktu tieši uz šo skolu, jo katrs bērns ir papildus nauda. Kāpēc gan šo vienkāršo principu nevarētu ieviest, lai veicinātu veselīgu konkurenci starp skolām? Katra skola pati varēs lemt, kā organizēt pedagoģisko procesu, lai naudas pietiktu visiem strādājošajiem pedagogiem. Tam būtu nepieciešami atsevišķi grozījumi MK noteikumos, kas šobrīd precīzi reglamentē, kur, kas un kā bērniem jāmāca vai cik lielu slodzi skolotājs drīkst strādāt (un te nebūtu īsti vietā norādīt uz kārtējām ES normām vai tamlīdzīgi atrunāties, jo šī ir mūsu valsts un mums pašiem jāizlemj, kas šobrīd svarīgāk – izpildīt normas vai nodrošināt izglītību).
Varam prognozēt, ka, ļaujot pašām skolām saimniekot ar savu budžetu, drīz vien nāktu konstruktīvi, uz efektivitāti vērsti priekšlikumi, piemēram, mācību gada pagarināšana, vispārējās izglītības perioda saīsinājums (skolēns beidz skolu 18 gadu vecumā), pedagogu pārkvalifikācijas un mācību procesa organizatoriskās struktūras izmaiņas, akcentu pārbīde pārvaldībā – no sīkas instruēšanas uz rīcības brīvības un katra pedagoga atbildības palielināšanu.
Ir īstais laiks uzticēties savai tautai, tās loģiskajai spriestspējai un vēlmei patiešām labi darīt savu darbu. Diez vai to varēs panākt ar stingru reglamentāciju no augšas (vienalga - IZM vai novadu pašvaldību līmenī). Neviena novada vadība nebūs tik gudra un atbildīga par visām skolām kā katras skolas pedagoģiskais kolektīvs un vadītājs. Neviens ierēdnis nekad nevarēs radīt ideālu sistēmu, kur visi apakšnieki darbosies kā labi ieeļļots mehānisms. Skolas ir reizē konservatīvi un reizē ļoti radoši organismi, tām jāļauj pašām lemt un atbildīgi darīt savu darbu.
Arodbiedrības un citi sociālie partneri varētu iesaistīties katras skolas pedagoģiskā procesa efektivitātes veicināšanā ar konstruktīviem padomiem, kā nodrošināt skolas darbiniekus ar adekvātu atalgojumu, jo naudas ir tik, cik ir. IZM galvenā funkcija šajā kontekstā būtu nodrošināt vadlīnijas jaunu pedagoģisko un skolu pārvaldības paņēmienu ieviešanā un apgūšanā, kā arī sniegt skolām nepieciešamo informatīvo atbalstu.

Mēs vēlreiz aicinām IZM plānot „nauda seko skolēnam uz skolu”, kā rezultātā lēmumu pieņemšanas procesā iesaistītos ikviens pedagoģiskais kolektīvs, un tā būtu mūsdienīga pieeja sistēmas sakārtošanā.

Tieši tas pats attiecināms uz pirmsskolas izglītību. Nesen Latvijas avīzē bija publicēts raksts par to, kā atbildīgās institūcijas nevis pārdomāti sakārto nozari, bet noveļ atbildību viens uz otru, tā arī nepanākot nekādu uzlabojumu pirmsskolas nozarē.
Ja nauda sekotu bērnam uz pirmsskolu, katrai pirmsskolai pašai būtu iespējams plānot savu darbību. Ja kāds nespēj plānot, tad viņam arī nav jāvada izglītības iestāde, bet jādod iespēja darīt to citiem.

Piektdien, 6. martā, viesojāmies Salas pamatskolā, kurā 1. -9. klasē mācās 45 skolēni. Šajā skolā ir arī 3 pirmsskolas grupas. Šobrīd skolā kopā ir 19 pedagoģiskās likmes. Pedagogu kolektīvam ir vairāki priekšlikumi, kā varētu strādāt ar mazāku likmju skaitu, bet traucējot esošie likumi. Tuvākajā laikā šajā lapā publicēsim kopīgi ar Salas pamatskolu izveidotu modeli, kā arī norādīsim likuma punktus, kas būtu jāmaina, lai jauno modeli realizētu.
Aprēķini iun komentāri evietoti sadaļā Dažādi - te redzams, ka pedagoģisko procesu var saplānot ar divreiz mazāku pedagoģisko likmju skaitu.
Cetrurtdien, 5.martā, mūsu darba grupas pārstāve Zane Ozola piedalījās T.Koķes vadītā jaunās valdības deklarācijas apspriešanā, kur piedalījās arī LIZDA, LDDK, vecāku apvienības "VISI", LPS pārstāvji, kā arī studentu un jauniešu pārstāvji.
Komentārs. Lielos vilcienos - jaunā deklarācija ir kā jau deklarācija, ļoti vispārīga, taču saskaņā ar to iespējams realizēt Lauku skolu glābšanas plānu, kas arī ir mūsu mērķis.
Vienīgais, kas, mūsuprāt, nav savienojams ar radošo pieeju lauku skolu saglabāšanā, ir arodbiedrību pieprasītā vienotā pedagogu atalgojuma saglabāšana. Mūsuprāt, šobrīd ir visiem spēkiem jāmeklē iespējas padarīt mūsu izglītības sistēmu efektīvāku un tikai pēc tam spriest par izdevumiem (tajā skaitā pedagogu algām). Sākumā būtu jāpieņem virkne nepopulāru lēmumu, tajā skaitā mācību gada pagarināšana, administratīvo izmaksu samazinājums, skolu organizatoriskās struktūras un pārvaldības vienkāršošana u.c., kas pavērtu pavisam citas (labākas) iespējas pedagogu atalgošanā.
LPS pārstāvis M.Pūķis nāca klajā ar ideju ievērot proporcionalitātes principu resursu sadalē. Mūsuprāt, apsveicami! Te derētu neliels pētījums par mūsu izglītības sistēmas izdevumu proporcionalitāti - cik procentuāli naudas aiziet uz skolām, cik - ierēdniecības uzturēšanai, aģentūrām utt.

Pirmdien, 2. martā, mēs tikāmies ar IZM pārstāvjiem un ministri T. Koķi.

Izkristalizējās 3 galvenie jautājumi:
1. Naudai par katru bērnu jāseko uz skolu vai uz novadu.
Mēs uzskatām, ka naudai jāseko uz skolu, IZM uzskata, ka naudai jāseko uz novadu, jo novads labāk varēs veikt koordinējošo funkciju un pats varēs lemt, kurai skolai piešķirt vairāk, kurai mazāk utt. Mēs domājam, ka naudai jāseko uz skolu, jo tas ir visdemokrātiskākais un caurspīdīgākais finansēšanas veids.
Nauda, ko pārvalda IZM, attiecas tikai uz pedagogu algām. Pārējā nauda, kas nepieciešama skolu uzturēšanai, nāk no pašvaldības. Pastāv jautājums, kā nodrošināt efektīvu un demokrātisku finansējumu katram bērnam arī no pašvaldības.
Mūsu darba grupa veiks pētījumus par šo tematu un publicēs tos šajā mājas lapā.
2. Metodika.
Kā ieviest jaunu pieeju pedagoģiskā procesa organizēšanā un metodiskajā darbā, ja ļoti daudzi pedagogi un skolu vadītāji tam pretojas?
Mēs domājam, ka skolu sistēmai Latvijā ir jāmainās, jo tā ir neefektīva. Mēs piedāvājam vairākus variantus, kā strādāt mazās skolās ar salīdzinoši mazāku skolotāju un administrācijas skaitu. Izglītības ministrijai būtu jārada atbalsta mehānisms, kā skolām mainīties.
3. Skolu ēku uzturēšana ir katastrofāli dārga.
Mēs domājam, ka galvenais ir nodrošināt iespēju bērniem mācīties, un ne vienmēr ir svarīgi, kādā ēkā mācības notiek. Protams, ir svarīgi saglabāt vēsturiskās skolu ēkas, un šādos gadījumos uz skolām varētu pārcelt bibliotēku, sociālo dienestu vai kādu citu iestādi, lai saglabātu konkrēto ēku.
Tomēr galvenais ir radīt iespēju organizēt mācību procesu jebkurās mācībām piemērotās telpās.

Mēs diskutējām arī par jēdziena "mājskola" ieviešanu.

Diskusijas noslēgumā vienojāmies par turpmāku sadarbību.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License