Finansējums

Pamatidejas

Mēs piedāvājam attīstīt trīs galvenos virzienus finansējuma stabilizēšanai:
1) Nauda seko skolēnam uz skolu
2) Mājskolu principa attīstība, kam pamatā ir dažāda līmeņa skolēnu vienlaicīga apmācība
3) Vasaras brīvlaika saīsināšana

Bez tam nepieciešams attīstīt lauku skolu komerciālo potenciālu, ļaujot skolām iespēju robežās veikt komercdarbību, tādējādi uzlabojot savu finansiālo stāvokli šeit nepieciešams atsevišķis izklāsts atsevišķā lapā par šīm iespējām

Nauda seko skolēnam uz skolu

Problēma: Finansu plūsmas skolās ir necaurspīdīgas un negodīgas Nevienam no izglītības jomā strādojošajiem nav skaidrs, kā veidojas viņa alga. Plašākai sabiedrībai nav skaidrs, kur paliek viņu nodokļi, kāpēc vienam ir labāka skola, bet citam ir sliktāka vai nav vispār. Līdz šim sabiedrībai ir bijis jāpaļaujas uz ierēdņu vai deputātu spriestspēju un kompetenci attiecībā uz to, cik daudz nodokļu naudas tiks piešķirts katra bērna izglītošanai. Līdz šim ne vecākiem, ne pedagogiem nav bijis iespējams ar savu rīcību kaut kā izmainīt, uzlabot konkrētās skolas budžetu.

Risinājuma pamatprincips: Valsts piešķirtā finansējuma mērķim jābūt katra skolēna izglītošanai nevis skolu vai personālsastāva uzturēšanai. Tāpēc ir loģiski, ka tur, kur ir skolēns, nokļūst arī nauda, t.i., skolā, kas nodarbojas ar šī skolēna izglītošanu. Šī ir arī viscaurskatāmākā sistēma - tā ļautu katrai skolai un katram skolotājam noteikt, kā tiek iztērēta piešķirtā nauda un kā veidojas viņu algas.

Risinājums: līdzekļi, kas tiek piešķirti viena skolēna izglītošanai, nonāk tur, kur šis skolēns tiek izglītots - skolā. Par to, kādā veidā par šo naudu attiecīgo skolēnu izglītot, spriež skolas vadība, iesaistot skolotājus un vecākus. Gadījumā, ja lauku skola vai mājskola darbojas kā lielākas skolas filiāle, nauda seko skolēnam uz šo mājskolu vai lauku skolu. Tas ir - vienmēr nauda nonāk tajā izglītības iestādē, kurā skolēns mācās.

Finansējuma avoti. Skolas Latvijā tiek finansētas no 2 avotiem: IZM pārziņā ir pedagogu algas, pašvaldību pārziņā - skolu uzturēšanas izdevumi. Principa "nauda seko skolēnam" ieviešanu šobrīd plāno IZM attiecībā uz pedagogu algām. Atklāts ir jautājums - kā pašvaldības nodrošinās savu daļu. Mūsuprāt, arī pašvaldībām jānodrošina princips "nauda seko skolēnam", un katram bērnam jāparedz noteikta summa neatkarīgi no tā, kurā skolā bērns mācās. Atklāts ir arī jautājums, kura pašvaldība maksā par bērnu, ja bērns mācās citā pašvaldībā.

Mājskolu vai mazo lauku skolu finansiālā nepieciešamība

Pašreiz pieejamais Latvijas skolu saraksts
Pašreiz pieejamais skolotāju saraksts
Skolotāju un skolēnu skaita attiecība Latvijā - Saskaņā ar šiem datiem mēs aprēķinājām, ka Latvijā uz 1 skolotāju ir 9 skolēni. Pastāv jautājums, ko IZM ir domājusi, publicējot skolotāju skaitu - tās ir likmes vai personas? Pretrunīga ir cita IZM informācija - saskaņā ar IZM ziņojumu (skat.Stratēģijas lapā) Latvijā ir 6,3 skolēni uz vienu pedagoģisko likmi.
Citur Eiropā ir 11-14 skolēnu uz vienu pedagogu. Mēs iesakām virtuāli izveidot tādu mācību programmu ar attiecīgu metodiku, kas paredz strādāt 1 pedagogam ar 11 bērniem (lai būtu kā Eiropā).
Piemēram, ja lauku skolā no 1. līdz 9. klasei katrā klasē ir 11 bērnu, tad kopā ir 99 bērni, un tā uzskatāma par rentablu skolu, jo vienā klasē vienlaicīgi ar 11 bērniem strādā tikai 1 pedagogs.
Problēma patiesībā ir nevis pārāk mazais bērnu skaits uz vienu pedagogu, bet otrādi - problēma ir pārāk liels pedagogu skaits uz vienu bērnu.
Ja skolā ir 30 bērnu, tad tajā nevajadzētu strādāt vairāk par 3 pedagogiem, un, protams, arī nav nepieciešamas augstās administratīvās izmaksas, kas IZM piedāvātajos aprēķinos ir labi redzamas - uz katru pamatskolu ir paredzētas 3,69 likmes administrācijai, neatkarīgi no tā, vai skolā ir 30 vai 130 bērnu. Pilnīgi loģiski, ka tas nav rentabli.
Mazo skolu pedagoģiskā procesa nodrošināšana šobrīd ir pārāk dārga tāpēc, ka viens un tas pats štatu sastāvs tiek piemērots skolai ar 30 vai 130 bērniem. Mēs uzskatām, ka ir absolūti iespējams strādāt apvienotās klasēs ar speciāli šādiem gadījumiem izstrādātu metodiku.
Lai atvieglotu darbu mazajās skolās, būtu jārada šīm skolām īpašs statuss. Mēs piedāvājam terminu "mājskolas".
Mājskolā strādā sertificēti skolotāji, kuriem ir prasmes strādāt ar dažāda līmeņa bērniem vienlaicīgi - pedagoģiskā procesa organizācija absolūti vienkārša. Galvenais - ievērot izglītības standartu. Skolotāji 1. -6. klases posmā var pasniegt visus priekšmetus. Tam nepieciešama papildus kvalifikācija, tomēr iegūt papildus kvalifikāciju var jebkurš pedagogs. Finansējumu mājskolai nodrošina princips "nauda seko bērnam" - mājskolas vadītājs pats izlemj, kādus un cik pedagogus skola var atļauties.

Saīsināt garos brīvlaikus

Problēma: Latvijā ir ļoti gari skolēnu brīvlaiki. Vasaras, rudens, ziemas un pavasara brīvlaiks - kopā 4 mēneši. Oficiāls skolotāju atvaļinājums ir 2 mēneši. Atlikušos 2 mēnešus valsts maksā skolotājiem algu bez reāla seguma - darbs ar skolēniem šajā laikā nenotiek.

Risinājums: Pagarināt mācību gadu un efektīvāk tērēt resursus.

2008. gada sākumā bija pirmais mūsu mēģinājums risināt nepietiekamā finansējuma problēmu. Apzinājām problēmu un mēģinājām rast risinājumus ar konkrētiem priekšlikumiem, piemēram, kā ietaupīt resursus, apvienojot klases. Skat.pievienotos failus:

  1. Pētījuma teksts
  2. Raitas Karnītes atzinums
  3. Klāva Sedlenieka atzinums
Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License