Pirmā prāta vētra
  • Decentralizācija visos līmeņos. Skola pati plāno savu izglītības procesu un finanses.
  • Birokrātijas pēc iespējas mazāk. Izveidots cita veida kontroles un paškontroles mehānisms, kas padara pašas skolas atbildīgākas un mazina birokrātiskā aparāta nepieciešamību, piemēram, katra mācību priekšmeta visi speciālisti apvienojas asociācijā, kurā ar pašu noteiktu pašpārvaldes mehānismu nosaka: mācību priekšmeta saturu, standartu, kontroles mehānismu, kvalifikāciju, plāno pedagogu skaitu, vecumu utt.
  • Ir veikti aprēķini vidējas lauku skolas uzturēšanai un pedagoģiskā procesa veikšanai – nauda seko skolēnam uz skolu. Tas veicinās katras skolas atbildību un konkurētspēju. Vecāki, sūtot bērnu konkrētā skolā, balsos par šo skolu. Ja skola būs nekvalitatīva, bērni pāries uz citu skolu. Jādod iespēja arī privātai iniciatīvai, jaunām idejām un metodēm ir jāienāk izglītības sistēmā. Ja nauda seko bērnam uz skolu, tad tas ir iespējams. Mūsuprāt, nauda nedrīkst sekot bērnam uz novadu, kā iecerējusi IZM, jo tā joprojām ir centralizēta naudas sadale, kur iespējama nevienlīdzība, šauru partiju vai personāliju interešu ievērošana, pat korupcija.
  • Tiek uzturēts un regulāri atjaunots pedagogu reģistrs, kurā precīzi redzams pedagogu skaits, izglītība, tālākizlītība, vecums, vakances - lai sadarbībā ar augstskolām varētu plānot valsts līmenī pedagogu skaitu, kvalifikāciju un noslodzi.
  • Tiek uzturēts un regulāri atjaunots arī bērnu reģistrs, plānojot skolu darbību 7 gadus uz priekšu.
  • Lauku skolām ir īpašs juridisks statuss. Ja skolu nav iespējams uzturēt līdzšinējā ēkā, tad ir iespējams veidot ģimenes tipa skolas (mājskolas) – apvienotās klases, kur skolotājam ir tiesības strādāt individuāli, un tas var notikt jebkurā ēkā, kur var nodrošināt pietiekoša izmēra telpu. Īpašais juridiskais statuss nodrošina arī finansējuma aprēķināšanu un piešķiršanu.
  • Lauku skolu saglabāšanas plāns tiek veidots saistībā ar nosacītu Latvijas lauku saglabāšanas plānu, kur izglītība ir viens no likumsakarīgiem posmiem.
  • Skola ir apdzīvotās vietas intelektuālais un sabiedriskais centrs, tā strādā ciešā sadarbībā ar bibliotēku, sociālo dienestu, baznīcu, bāriņtiesu. utt. Skola ir arī pieaugušo mācību centrs. Tas sasaucas ar mūžizglītības jomu.
  • Skolotāji ir apguvuši jaunu metodiku, kā strādāt apvienotās klasēs ar dažādu skolēnu vecumu un skaitu.
  • Ir iespējams veidot novados vai, apvienojoties tuvākajām apdzīvotajām vietām, skolotāju speciālistu „pārvietojamās brigādes” , piemēram, vienu nedēļu matemātiku mācās vienā skolā, otru nedēļu - citā skolā. Tāpat ir iespējams apvienot menedžmentu, tehnisko personālu u.c.
  • Maksimāli izmanotas e-mācības un citas moderno tehnoloģiju dotās iespējas.
  • Mācību gads var būt īsāks vai garāks, galvenais, lai skolēni apgūst paredzēto zināšanu apjomu. Šim nolūkam ir izveidoti eksaminācijas centri, kuros tiek pārbaudītas skolēnu zināšanas. Skolēniem ir iespējams pašiem izvēlēties mācību tempu. Mācības ir cikliskas, un par katru apgūto ciklu iespējams saņemt kredītpunktus, kas ļauj pārcelties nākošajā līmenī.
  • Jādod iespēja bērniem sākumskolas posmā mācīties arī mājās vai pie mājskolotāja, šim nolūkam var veidot kursus vecākiem. Skolotāji šādā gadījumā darbojas kā konsultanti.
  • Visādos veidos tiek veicināta skolas un ģimenes sadarbība.
  • Notiek cieša sadarbība starp lauku un pilsētas skolām – apmaiņas braucieni. Laukus skolas kā vasaras prakšu vietas pilsētniekiem un otrādi. Veicināt pilsētas skolnieku mācīšanos lauku vidē.
  • Ar ESF atbalstu veicināt starptautisko sadarbību lauku skolu skolēniem un pedagogiem.
  • Internātiem nē. Bērniem ir jāmācās savas ģimenes tuvumā.
  • Integrēt skolās bērnus ar īpašām vajadzībām, nodrošinot arī viņiem mācības pēc iespējas tuvāk dzivesvietai.
  • Attīstīt novirzienu skolas laukos sadarbībā ar darba devēju organizācijām u.c., orientējoties uz nākotni. Attīstīt novirzienu skolas pat no 1.klases.
  • Lauku skola kā naturālā saimniecība – jārada iespējas skolām pašām sevi apgādāt.
  • Valsts atbalsta ražošanas objektu attīstību lauku rajonos.
  • Lauku vides apdzīvošanai un veco pustukšo skolu ēku apdzīvošanai ierosinām bērnu namus no Rīgas pārcelt uz laukiem, kā arī veidot jaunus SOS ciematus ar visu infrastruktūru.
  • Skolotāju kvalifikācija ir izšķiroši svarīga. Lai stimulētu labākos skolotājus strādāt tieši laukos, valstij jārada skolotāju atbalsta sistēma (nodokļu atvieglojumi, dzīvojamās platības piešķiršana utt.)
  • Stimulēt svētdienas skolas.
  • Ar nodokļu palīdzību risināt finanšu trūkumu skolās, piemēram, ieviest „kroga nodokli” – par katru krogā nopirktu alkohola vai kolas litru maksāt valstij santīmu, kas nonāk tieši lauku skolā, vai bezbērnu nodokļa ieviešana.

Analizējot šos priekšlikumus, top skaidrs, ka Latvijas izglītības sistēmai ir būtiski jāmainās. Tā idejiski jāsāk no nulles. Atjaunotās neatkarības gados mums ir bijusi iespēja iepazīt pasaules labākās izglītības sistēmas un to priekšrocības, mēs gribētu arī Latvijā lepoties ar mūsdienīgu un kvalitatīvu izglītību. Mūsu uzdevums ir veidot jaunu izglītības koncepciju un prasmīgi to savienot ar līdzšinējām izglītības tradīcijām.
Aicinām visus profesionāļus ar konstruktīviem priekšlikumiem un objektīvu pamatojumu iesaistīties diskusijā par Latvijas mazo skolu saglabāšanu.

Tuvākajā laikā plānojam šajā lapā parādīt arī finansiālos aspektus.

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License